Forums

Pēc mīz.. tur nekam nevajadzētu smirdēt!Tas,iespējams,ir buka(stirnas)specifiskais aromāts.Ar sīpoliem saceptas uz pannas(pēc veiksmīgām medībām)-kkas var būt labāks par šo..?

Noslēpuma nav. Jāatceras tikai ka ar to roku ar kuru dīrājot pietur ādu, nevajag grābstīties gar gaļu vai aknām.
Nevajag ņirgt par cilvēku, garšas ziņā visiem ir savas dīvainības. Cits neēd nēģi, cits tomātus, cits pautus utt.
Citam vispār pofig ko bāzt mutē a cits uz smakām cimperlīgs.

iespejams ja ir trapits pa kunjgi un ta masa izpludusi aknas varetu smirdet un nejau pec mizaliem , to var noteikt tik profins :)))tada gadsijuma var meginat stipri skalot vilkt nost adu un mercet pienaa , kautkas no augsupminetiem kaut cik palidzes ka kads mercetu piena ir dzirdetsw , pasam ta nekad nav darits

Pareizi te viens teica, ka pie iekšu izlaižšanas ir jābūt uzmanīgam un nedrīkst izlist sinepes kā arī caurdurt urīnpūsli. Varbūt šeit ir tas suns aprakts? Klasiskais variants aknu pagatavošanā ir apceptas ar sīpoliem un pasutinātas krējumā, var nedaudz pieliet aliņu un no garšvielām - kāda kuram fantāzija. Ja ir laiks, tad var uz kādu stundiņu vēsā vietā pamarinēt pienā vai sakultās olās, tad akniņas iznāk pufīgākas un mīkstākas. Bon apetit! :)))

Ieteikšu tādu recepti. Tiešām ir tādi cilvēki ar tik jūtīgu garšas izteiksmi, ka sāk apgalvot, ka aknas smirdot... Nekā nebija. Nekas nesmird. Bet nu ja jau reiz ļoti gribas lai būtu smalks dāmu ēdiens tad daru šādi:
Smukas buka akniņas griežam mazās loksnītēs. Uz viena buka aknām ņemam 2 sīpolus, griežam pusmēnešos. Tagad pamatīgi uzkarsējam pannu ar eļļu, var ar sviestu, tikai jāskatās, lai sviests nepiedeg. Metam iekšā aknas ar sīpoliem, cepam uz lielas uguns. Kad aknas un sīpoji noķer brūnas maliņas, un, tagad pats GALVENAIS!, lejam iekšā pannā 50-70g konjaka, un visu aizdedzinām (iesaku uzmanīties, ar šķiltavu var apsvilināt roku, labāk ar sērkociņu), Liesma būs liela, ap 70 cm uz augšu, taču izdegs (degs apm. 30-40 sek.) tikai spirts un konjaka vīnogu garša paliks, Reizē ar spirtu izdegs arī tā saucamā smaka. Tālāk uzkaisām uz aknām un sīpoliem miltus, apm. 1 ēd karote ar kaudzi. apcepam. Visu liekam katliņa, vai turpat pannā, ja ir dziļa, lejam klāt 300ml saldā krējuma, uguni nogriežam uz minimumu, un mazliet pasautējam kamēr sāk biezēt, sāli un svaigi maltos piparus liekam pēc garšas. Var pielikt kādu kadiķogu. Ar Vegetām u.c. neaizraujos, jo var pazaudēt arī īsto aknu garšu. Pasniedzam ar ko vien vēlamies, garšīgi ir ar kartupeļu biezeni, rīsiem, kādu marinētu gurķīti klāt. Protams neaizmirstam, ka visu konjaku pudeli nevar gāzt pannā, atstājam kā papildus garšvielu 50g pie ēšanas (atsevišķi, smukā glāzē). Visi, kas šādi gatavotu aknu ir baudījuši ir tikai sajūsmā. Starp citu šī konjaka izmantošana paķerta no frančiem, kautkur izlasīju, ka tieši ar spirta tvaikiem aiziet prom arī nevēlemā smaka. Lai garšo!

Ar aknu zaceni,vismaz pie mums,uz medībām braukt-grēka darbs(neveiksies,tukša diena).

Mums vienās medībās palaimējās nogāzt četrus aļņus. Tā kā tā bija sezonas atklāšanas diena, aknas tika iegrieztas vienā katlā un uz ugunskura virsū. Tajā laikā bija populārs dzēriens, ko sauca par ķirzakas smaidu. Tā kā neviens nevarēja sagaidīt, kad aknas būs gatavas, tad viņas tika uzdurtas uz kociņa- drusku ugunī apgrauzdētas un aiziet.Aknas tika apēstas pa tīro . Un nebija problēmas ne ar smaku, ne garšu. Nevajadzēja ne krējumu, ne sīpolus.