Nedēļu noturēju Čehu 9,7g. 308 win lodi,, Robla solo mil,, šķīdumā un rezultāts bij sekojošs.
Pirms ievietošanas lodes diametrs bija 7,82, bet pēc kodināšanas tas palika 7,80.
Zinot ka vītnes dziļums karabīnēm ir no 0,08 līdz o,16, tad droši var teikt, ka lodes tēdauda iekšējā čaula ar stobra vītnēm nesaskaras.Tātad sacinājums - var šaut droši, stobru nebojājot.
Apskaidro mani: 7,82-7,80 = 0,02
Vītnes dziļums tjip 0,08 līdz 0,16 tas ir, 4-8 reizes vairāk par nokodināto mīksto slāni? (0,02?)
Un tas nozīmē ka vītni nebojā? Hvz, dzēris šovakar neesmu, bet ar tādu matemātiku nedraudzējos.
Es izjaucu vienu tādu lodi,kuru ņem magneets un rezultātā ir taa ka iekšā ir svins,bet magnēts pievelk pašu "aboločku".Pašam ir izšauts ap 500 tādu patronu un viss norm..
Tieši tā tas arī bij domāts:) . Domāju, vai kāds vispār iedziļinās šai problēmā.
Izskatās , ka tas 0,02 slānītis ir gaužām par plānu. Vienīgi, ja kapara slānis vītnēm griežoties deformē arī tērauda čaulu un ar to nesaskaras, bet riskēt kaut kā īpaši negribas.
Neko nedeformē, "norauj" nost, izšauja kādreiz pa kārtīgu koka bluķi lai lode paliek iekšā, tad varēsi pētīt cik dziļi vītnes grauzušās un kuru slāni jau dabūjušas.
Problēma tāda ka tehnoloģiskais process ar tērauda apvalkiem ir vienkāršāks un lētāks nekā tīra kapara/misiņa + svina serdeņa lode, turklāt to 0,02mm kārtiņu uzaudzē galvaniskajā vannā.
Šaut jau var, gan jau labi kopjot plinte vēl tūkstošus ar tādām patronām spēj izšaut, bet es kautkā ne un ne, tas būtu tāpat kā ja man uz sviestmaizes smiltis būtu, zobu žēl, resp - vītnei, lai arī cik tur tas slānis, finālā tāpat tērauds pret tēraudu beržas un tas neir labi.
Var jau konkrētāk pārbaudīt - iešauj no augšas to lodi ūdens mucā, lai nedeformējas, tad arī atstāj ūdenī. Pēc kāda laika vītņu iegriezumos uzmetīsies rūsa, ja mīkstais pārklājums ir izgriezts cauri, gadījumā. Tik ir jau citas lodes medībām, bez mil.
Stobri jau ar dažādi ir. Gan hromētie krieviem, gan no hrommolibdēna tēraudiem citur. Tiem arī lodes apvalka STALj3 būs mīkstāka par stobra vītņoto daļu. KO-44, M98 un parabellumi gan ir redzēti ar izdilušiem stobriem. Īpaši, kad tika šauts ar netīru un aprūsējušu munīciju.
Domājams, viskaitīgāk ir ielādēt netīru patronu, vai netīrā stobrā. Īpaši, kad parafīnotā LR22 nokrīt zemē un tad ar pielipušajiem abrazīviem tiek izšauta.
Es tiko vienu tādu lodi papētīju.Vītnes ceļš ir 8mm un tas ir resnākajā vietā un tur tad arī ir tas biezākais mīkstais slānis, kuram vītne nav izgājusi cauri.Pretējā gadījumā visi militārie ieroči sen būtu ārā sviežami.
Pirms ievietošanas lodes diametrs bija 7,82, bet pēc kodināšanas tas palika 7,80.
Zinot ka vītnes dziļums karabīnēm ir no 0,08 līdz o,16, tad droši var teikt, ka lodes tēdauda iekšējā čaula ar stobra vītnēm nesaskaras.Tātad sacinājums - var šaut droši, stobru nebojājot.
Vītnes dziļums tjip 0,08 līdz 0,16 tas ir, 4-8 reizes vairāk par nokodināto mīksto slāni? (0,02?)
Un tas nozīmē ka vītni nebojā? Hvz, dzēris šovakar neesmu, bet ar tādu matemātiku nedraudzējos.
Izskatās , ka tas 0,02 slānītis ir gaužām par plānu. Vienīgi, ja kapara slānis vītnēm griežoties deformē arī tērauda čaulu un ar to nesaskaras, bet riskēt kaut kā īpaši negribas.
Problēma tāda ka tehnoloģiskais process ar tērauda apvalkiem ir vienkāršāks un lētāks nekā tīra kapara/misiņa + svina serdeņa lode, turklāt to 0,02mm kārtiņu uzaudzē galvaniskajā vannā.
Šaut jau var, gan jau labi kopjot plinte vēl tūkstošus ar tādām patronām spēj izšaut, bet es kautkā ne un ne, tas būtu tāpat kā ja man uz sviestmaizes smiltis būtu, zobu žēl, resp - vītnei, lai arī cik tur tas slānis, finālā tāpat tērauds pret tēraudu beržas un tas neir labi.
Stobri jau ar dažādi ir. Gan hromētie krieviem, gan no hrommolibdēna tēraudiem citur. Tiem arī lodes apvalka STALj3 būs mīkstāka par stobra vītņoto daļu. KO-44, M98 un parabellumi gan ir redzēti ar izdilušiem stobriem. Īpaši, kad tika šauts ar netīru un aprūsējušu munīciju.
Domājams, viskaitīgāk ir ielādēt netīru patronu, vai netīrā stobrā. Īpaši, kad parafīnotā LR22 nokrīt zemē un tad ar pielipušajiem abrazīviem tiek izšauta.